Baltās jāņogas bļodā, brīvā dabā. Trauks ar baltajām jāņogām zaļā zālē. Jāņogas ir vienīgā ērkšķogu dzimtas ģints, kurā ir aptuveni 150 sugas. Jāņogu ģintī ir arī ērkšķogas, kas pēc dažu botāniķu domām tomēr tiek izdalītas atsevišķā ērkšķogu ģintī. Jāņogas, tāpat kā upenes, kā kultūraugs ir ar samērā īsu audzēšanas vēsturi. Parastā jāņoga pirmo reizi minēta 15. gadsimtā. Sarkanās jāņogas pirmās šķirnes minētas tikai 20. gadsimta sākumā. Dārza jāņogas ir daudzgadīgi krūmi, kas atkarībā no sugas vai šķirnes var sasniegt vai pat pārsniegt 2m augstumu. Sarkanās un baltās jāņogas pēc sava bioķīmiskā sastāva satur mazāk bioloģiski aktīvo vielu nekā upenes, tomēr arī jāņogas satur daudz vērtīgu vielu. Salīdzinājumā ar upenēm jāņogas ir ilgmūžīgākas , sausumizturīgākas nekā upenes. Jāņogu šķirnes savstarpēji atšķiras kā pēc izcelšanās tā arī pēc ziemcietības, krūma uzbūves, ogu ienākšanās laika, ogu krāsas, lieluma un garšas. Pēc ķīmiskā sastāva sarkano un balto jāņogu ogas savstarpēji radikāli neatšķiras.
